Lai arī vidējie rādītāji ceļu satiksmes drošības jomā Eiropas Savienībā ir samērā augsti, tomēr statistika joprojām neiepriecina – ik gadu uz ceļiem dzīvību zaudē vai smagus ievainojumus gūst vairāki tūkstoši cilvēku.
Gandrīz puse (46%) no ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ir automašīnu pasažieri, 21% – gājēji, 8% – riteņbraucēji. Motociklisti un mopēdu vadītāji sastāda attiecīgi 14 % un 3%.
Visvairāk negadījumu – uz vietējās nozīmes lauku ceļiem
Kā vēsta statistika – vairāk nekā puse (55%) ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušiem 2017. gadā notika uz vietējās nozīmes lauku ceļiem. Otrā vietā ierindojas pilsētu teritorijas ar 37%. Uz automaģistrālēm notika 8 % šāda tipa ceļu satiksmes negadījumu.
Starp bojāgājušajiem vīriešu ir vairāk
2017. gadā lielākā daļa (76%) ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo bija vīrieši. Sievietes attiecīgi sastāda 24% no bojāgājušo skaita. Runājot par vecumu – gandrīz 14% no bojāgājušajiem bija vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Tas var nešķist daudz, taču jāņem vērā, ka šī vecuma grupa sastāda tikai 8 % no Eiropas iedzīvotāju skaita.
Bojāgājušās personas, kas jaunākas par 15 gadiem, nepārsniedz 2% no kopējā bojāgājušo skaita, savukārt vecāka gadagājuma (virs 65 gadiem) cilvēku īpatsvars šajā statistikā sastāda 27%. Salīdzinājumā ar 2010. gada statistikas datiem bojāgājušo skaits šajā vecuma grupā palielinājies par 5 %.
Ceļu drošība dažādās Eiropas Savienības valstīs
ES valstis ar labākajiem drošības rādītājiem ceļu satiksmē 2017. gadā bija Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Zviedrija. Sliktākie rādītāji savukārt bija tādās valstīs kā Horvātija, Bulgārija, Rumānija.
Latvijas statistika
2017. gadā Latvijā bojāgājušo skaits sastādīja 78 nāves gadījumus uz vienu miljonu iedzīvotāju. Lai arī salīdzinājumā ar 2010. gadu šis skaits samazinājies par 38%, tomēr rādītāji joprojām nav atbilstoši vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā – Latvija joprojām ir viena no melnās statistikas līderēm.
Kā viens no būtiskākajiem bēdīgās statistikas iemesliem tiek minēta nesakārtotā ceļu infrastruktūra. Kā galvenie riska faktori, kas papildina statistiku, tiek uzsvērti sarežģīti izbraucami krustojumi, slikti aprīkotās gājēju pārejas un ar aizsargbarjeru nenodalītās pretējās braukšanas joslas. Protams, liela loma ir arī pašu ceļu satiksmes dalībnieku pārgalvībai.
ES risinājumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanā
Lai arī pie ceļu satiksmes drošības jautājumiem tiek strādāts nemitīgi, tomēr uzlabot statistiku neizdodas tik ātri, kā cerēts.
Šī gada aprīlī pieņemtie Eiropas Parlamenta noteikumi paredz, ka no nākamā gada visām jaunajām automašīnām jābūt aprīkotām ar dažādām drošības sistēmām, piemēram, sistēmu, kas palīdz transporta līdzeklim palikt savā braukšanas joslā, automātisko avārijas bremzēšanas sistēmu, kā arī inteliģento ātruma ierobežošanas sistēmu. Prognozes vēsta, ka šie uzlabojumi nākamo 18 gadu laikā varētu palīdzēt glābt vairāk kā 25 000 dzīvību un novērst 140 000 smagu ievainojumu.
Svarīga arī pašu ceļu satiksmes dalībnieku informētība
ES savienības centieni uzlabot situāciju ir tikai viena šī stāsta puse. Lai kaut kas patiešām mainītos, būtiska ir arī pašu ceļu satiksmes dalībnieku braukšanas kultūra – saskaņā ar statistikas datiem 95% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem notikuši cilvēka vainas dēļ.
Ikvienam ceļu satiksmes dalībniekam jādomā par drošības jautājumiem – ne tikai par to, vai iegādāta OCTA polise, bet arī par drošas braukšanas pamatprincipu ievērošanu ikdienā. Statistikas uzlabošanā būtiska ir gan infrastruktūras uzlabošana un tehniskie risinājumi, gan arī sabiedrības informēšana par ceļu satiksmes drošības jautājumiem.