Lai arī nekustamā īpašuma apdrošināšana var šķist ekstra, tomēr arvien vairāk privātmāju un dzīvokļu īpašnieku sāk uzskatīt to par dzīves nepieciešamību. Situācijas mēdz būt dažādas- plīsis ūdensvads, ugunsgrēks, garnadžu apciemojums var radīt ļoti lielus materiālos zaudējumus, kurus uzreiz segt var nebūt iespējams. Tādās situācijās apdrošināšanas polise var izrādīties ļoti noderīga. 

Kas ir mājokļa apdrošināšana?

Mājokļa apdrošināšana ir nekustamā īpašuma ārējās un iekšējās apdares, kanalizācijas, elektroinstalāciju, inženierkomunikāciju apdrošināšana. Tāpat apdrošināšanas līgums var ietvert mājai apkārt esošo žogu, bruģi un citus elementus. Apdrošinot māju, jāatceras, ka citas piederošās ēkas, piemēram, kūts, pirts, saimniecības ēkas jāapdrošina atsevišķi.  

Papildus var apdrošināt arī iedzīvi, kas nereti arī ir vērtīga. Iedzīves apdrošināšana ietver mājoklī esošās mēbeles, apģērbu, sadzīves tehniku, elektroniku, traukus. Sadzīves apdrošināšanu apdrošināšanas līgumā ietvert ir ļoti vērtīgi, jo, piemēram, ugunsgrēka gadījumā, var saņemt arī atlīdzību par sabojātajām mantām. 

Kā izvēlēties piemērotāko apdrošināšanas polisi?

Šobrīd nekustamā īpašuma apdrošināšana ir daudzu apdrošināšanas kompāniju piedāvājumā. Atliek izvērtēt savas vajadzības un salīdzināt vairākas iespējas, lai izvēlētos atbilstošāko. 

Apdrošināšanas polisi var noformēt gan klātienē – apdrošinātāja birojā, gan internetā. Lai saņemtu cenu piedāvājumu, nepieciešams norādīt nekustamā īpašuma tehniskos datus – platību, istabu skaitu , būvniecībā izmantotos materiālus un citus. 

Faktori, kas ietekmē apdrošināšanas polises cenu

Apdrošināšanas polises izmaksas atkarīgas no dažādiem faktoriem:

  • Būvniecībā izmantotajiem materiāliem un ēkas platības, piemēram, koka māja ir neizturīgāka pret uguns postījumiem, tādēļ polises cena būs lielāka nekā tad, ja tiek apdrošināta mūra māja. Polises cenu ietekmē arī ēkas platība – jo lielāka ēka, jo dārgāka apdrošināšanas polise;
  • Atrašanās vietas – apdrošināt namu, kas atrodas pilsētā, ir dārgāk nekā līdzvērtīgu īpašumu laukos. Tas saistīts ar lielāku zādzību risku. Vērā tiek ņemti arī citi riski, piemēram, māju piejūras teritorijā, kur ir lielāks dabas stihiju radīto bojājumu risks, apdrošināt ir dārgāk kā citviet, kur šie riski ir daudz mazāki;
  • Mājas vecuma – attiecībā uz mājas vecumu nekādu ierobežojumu nav – var apdrošināt arī ļoti senu ēku, taču jārēķinās, ka tās apdrošināšanas polise attiecīgi būs dārgāka, jo pastāv lielāki bojājumu riski. Te gan jāņem vērā, ka cenu būtiski ietekmē tas, kādā stāvoklī ēka ir.

Kas jāzina par apdrošināšanas atlīdzību un tās izmaksāšanu?

Slēdzot apdrošināšanas līgumu, tajā tiek norādīts arī mājas nolietojums. No tā atkarīgs apdrošināšanas atlīdzības apmērs. Ēkas bojājuma gadījumā apdrošinātājs izvērtē radušos zaudējumu apmēru, sastāda tāmi bojājumu novēršanai un no šīs summas atņem mājas nolietojuma procentus. Tas, cik ilgā laikā atlīdzība tiek izmaksāta, atkarīgs no notikušā apstākļiem. 

Svarīgi ņemt vērā, ka mājas tirgus vērtība var būtiski atšķirties no tās atjaunošanas vērtības. Tas saistīts ar reālajām šī brīža atjaunošanas izmaksām. Piemēram, ja ēka būvēta pirms trīsdesmit gadiem, summa, kas vajadzīga šobrīd, lai ēku pilnībā atjaunotu, būs daudz lielāka, nekā būvniecības izmaksas toreiz – pirms 30 gadiem. 

Lielākie bojājumu riski 

Lielākos bojājumus privātmājām parasti nodara ugunsgrēki, ūdens noplūdes, dabas stihijas, zādzības. 

Daudzi, izvēloties mājokļa apdrošināšanu, vadās tikai pēc polises cenas. Taču šajā gadījumā tā nav gudrākā stratēģija – lēta apdrošināšanas polise, visticamāk, paredz arī mazu atlīdzības apjomu, kas bojājumu gadījumā sedz vien nelielu daļu no zaudējumiem. Ir būtiski izvērtēt, kādi ir polisē iekļautie riska segumi, lai pārliecinātos, ka ir nodrošināta pietiekama aizsardzība. 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *